Gandrīz visi baidās no zobārstiem. Vairums pat izjūt diskomfortu no urbja dūkoņas. Un maz kas zin, ka zobārsti arī no kaut kā baidās. No zobu smalkajām drumslām. Kamēr ārsta plauksta ir komforti iekārtojusies “upura” mutē, viņi paši baidās no tām pašām zobu drumslām, kuras atlec no pacienta zobiem. Ārsti uzliek uz sejas maskas un norobežojas ar caurspīdīgu plastikātu acu aizsegu. Bet vienalga viņi cieš , jo slimība ar nosaukumu “silikoze” ir labi pazīstama zobārstiem. Šī slimība rodas un attīstās no sīkāko zobu drumstalu putekļu ieelpošanas, un ir attiecināma pie profesionālajām saslimšanām. Zobu drumstalu putekļu ieelpošana ir ne tikai kaitīga, bet arī nokļūstot acīs, tā kairina gļotādu, un kļūst par konjuktivīta veidošanās iemeslu. Līdzīgas profesionālās slimības ir iespējamas arī ogļračiem un celtniekiem. Par viņiem skaidrs – netīra, kaitīga ražotne. Bet no zobārstiem, kuri ģērbušies stērķelētos halātos un sēž sterilos kabinetos, kaut kā to pavisam negribās sagaidīt. Cīņa par veselīgu zobārstniecības vidi tiek veikta jau sen. Rezultātā ir izstrādāti vairāki pasākumi darba vides kaitīgās ietekmes mazināšanai uz ārstu organismiem. 

     Darba dienas saīsināšananana. 
     Norma 4 – 5 stundu zobārsta darba diena. 

     Laika ierobežojums zobu apslīpēšanai. 
     Iesaka to darīt tikai dienas pirmajā pusē. Ne vairāk kā vienam – diviem pacientiem.

     Telpu mitrā uzkopšana. 
     Atbilstoši sanitārajām normām, to jāveic ne mazāk kā divas reizes dienā. 

     Sterilās maskas, ar kurām strādā ārsti. 
     Tās maina pēc katra pacienta. 

     Speciālās brilles jeb sejsegi. 
     Zobārstiem tās obligāti ir jāuzliek, lai aizsargātu redzes orgānus, pat arī apslīpējot zobus ar augstas kvalitātes urbjiem. 

     Šie ir vispārpieņemti pasaules standarti. Protams, mūsdienās drošības pasākumu līmenis arī Krievijas zobu klīnikās ir pavirzījies uz priekšu. Bet telpu uzkopšana vēl līdz šim notiek pa vecam. Visbiežāk tā ir lupata un birste, bet labākajā gadījumā – mazgājošais putekļu sūcējs. Taču jebkura mehāniskā uzkopšana – ar birsti, mitru lupatu vai putekļu sūcēju – noved pie tā, ka kāda putekļu daļa atkal paceļas gaisā, un būdami viegli, tie uz ilgāku laiku paliek karājoties ārstu un pacientu elpošanas ceļu tiešā tuvumā. Ja kontaktējoties ar pacientu zobu tehniķis var aizsargāties ar speciālu sejsegu, tad pārējo laiku viņš neizbēgami ieelpo zobu drumslas un putekļus, jo tie no telpas gaisa nekur nepazūd. 

     Kā ārstēt svešus zobus, neriskējot ar savām plaušām? 
     Kopš tā laika, kad pasaulē sākās iebūvējamo putekļu sūcēju ražošana, tika izskatīts jautājums par to optimālu pielietošanu dažādu nozaru telpās. Šodien stomatoloģiskie kabinieti un klīnikas ir vieni no pirmajiem ieteicamajā telpu uzkopšanas sarakstā, kurā rekomendē uzkopt ar iebūvējamiem putekļu sūcējiem. Līdzīgi kā ar augsti attīstītām tehnoloģiskām ražotnēm, kurās tiek izvirzītas augstas prasības tīrībai (mikroelektronika un farmācija). Kronemark iebūvējamā putekļu sūcēja dzinējs ir daudz jaudīgāks nekā parastajam, tāpēc putekļu sūcējs ar lielu iesūkšanas spēku savāc pašas sīkākās putekļu daļiņas, tajā skaitā, arī zobu drumslas. Ārējais izpūtējs palīdz izvadīt savāktos putekļus no telpas uz visiem laikiem – gaisā nav nekādas putekļu riņķošanas, bet vieglā, lokanā šļūtene maksimāli rūpīgi apiesies ar dārgo medicīnisko aprīkojumu, to nesabojās un nesaskrāpēs.
Drošības labad var noslēpt šļūteni mīkstā aizsargmaisiņā (“aizsargzeķē”).
     
     Kronemark iebūvējamais putekļu sūcējs - tā ir elitāra uzkopšanas tehnoloģija. Tā pilnībā atbilst tādai elitārai veselības aizsardzības nozarei kā stomatoloģija.